Tuvojās jūdu Pashas svētki, un Jēzus devās augšup uz Jeruzālemi. Viņš atrada templī vēršu, avju un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam un, savijis no virvēm pletni, izdzina no tempļa visus, arī avis un vēršus, un izkaisīja mijēju naudu un apgāza galdus. Baložu pārdevējiem viņš sacīja: “Nesiet to visu prom no šejienes! Nepadariet mana Tēva namu par tirgus namu!” Tad viņa mācekļi atcerējās, ka ir rakstīts: “Dedzība par tavu namu mani aprij.” Tad jūdi viņam jautāja: “Kādu zīmi tu vari parādīt, tā rīkodamies?” Jēzus viņiem teica: “Sagraujiet šo templi, un trijās dienās es to atkal uzcelšu!” Tad jūdi sacīja: “Šis templis ir būvēts četrdesmit sešus gadus, un tu to uzcelsi trijās dienās?” Bet Jēzus bija runājis par sava ķermeņa templi. Tad, kad viņš bija uzcēlies no mirušajiem, viņa mācekļi atcerējās, ka viņš tā bija runājis, un sāka ticēt Rakstiem un vārdam, ko Jēzus bija sacījis. /Jņ 2:13-22/
Šodien mēs esam pulcējušies uz Reformācijas svētku Dievkalpojumu un šajos svētkos mēs atceramies Mārtiņa Lutera dzīvi un darbību. Kas ir tas spēks, kuram pateicoties, Luters kļuva par tik ievērojamu vīru? Kas ir tas, kas padarīja viņa dzīvi tik nozīmīgu? Kas bija tas neatvairāmais spēks, kas iedrošināja Luteru pirms 508 gadiem – 1517. gada 31.oktobrī Vācijā pielikt 95 tēzes pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm visu svēto dienas priekšvakarā, kas galvenokārt bija vērstas pret indulgenču – grēka atlaižu tirdzniecību un ar to aizsākās Reformācija?
